...ko acs nav redzējusi un auss nav dzirdējusi un kas neviena cilvēka sirdī nav nācis, to Dievs ir sagatavojis tiem, kas Viņu mīl. (1.Kor.2:9)

Ir kāds piedzīvojums, kas mūs vēl gaida. Dzīve var mums dot vairāk kā tikai pārdesmit mūža gadus un veco ļaužu pansionātu...

Svētīgs, kas rūpējas par grūtdieni! Tas Kungs viņu izglābs ļaunā dienā. Tas Kungs to pasargās un uzturēs pie dzīvības... (Ps.41:2-3)

Karaliskajā flotē ir šāds nolikums: "Oficieris nedrīkst teikt neko drosmi atņemošu citam oficierim, pildot dienesta pienākumus."

Tā Kunga Vārds ir stipra pils, taisnais dodas turp un top pasargāts. (Sal.pam.18:10)

Kritika iespaido, tomēr iedrošinājums spēj iedvesmot vairāk. Iedrošinājums pēc kritikas ir kā saulaina diena pēc lietusgāzēm.

Es apgūlos un aizmigu, un nu es esmu pamodies, jo Tas Kungs mani sargā. Es nebīstos no daudzajiem tūkstošiem, kas visapkārt nostājušies pret mani. (Ps.3:6-7)

Vajadzība pēc atzinības ir viena no spēcīgākajām cilvēciskās dabas alkām. Tev tādas ir. Neaizmirsti, ka tādas ir arī citiem.

Bet Tu, Kungs, esi mans vairogs, kas mani sargā, mans gods un tas, kas paceļ manu galvu. Skaļā balsī es piesaucu To Kungu, un Viņš atsaucās man no Sava svētā kalna. (Ps.3:4-5)

Mums iedrošinājumi ir vajadzīgi tikpat daudz kā augiem ir vajadzīgs lietus. Kad esam to saņēmuši, mēs kļūstam gatavi dot to citiem.

Jo no žēlastības jūs esat pestīti ticībā, un tas nav no jums, tā ir Dieva dāvana. Ne ar darbiem, lai neviens nelielītos. (Efez.2:8-9)

Ir brīži, kad jautājumi ir vairāk nekā atbildes. Un tādā brīdī ir labi atcerēties, ka ticība ir dāvana. Dievs to mums dāvina proporcionāli mūsu vajadzībai.

Tas Kungs ir labs tiem, kas uz Viņu paļaujas bēdu laikā, tiem Viņš ir stipra pils, un Viņš pazīst tos, kas pie Viņa meklē patvērumu. (Nah.1:7)

Dievs ir labs. Dievs ir uzticams...

Par ko bija jāuztraucas?

Un es dzirdēju stipru balsi no troņa sakām: "Redzi, Dieva mājoklis pie cilvēkiem, Viņš mājos viņu vidū, un tie būs Viņa ļaudis, un Dievs pats būs ar viņiem. Viņš nožāvēs visas asaras no viņu acīm, nāves vairs nebūs, nedz bēdu, nedz vaidu, nedz sāpju vairs nebūs, jo, kas bija, ir pagājis." (Atkl.21:3-4)

Vai 'viss kārtībā!' arī ir tik labi, cik viegli tas tiek izteikts? Vai viss patiesi notiek? Kad prožektori tiek izslēgti un svētku salūts ir beidzies - kas tad vēl paliek?

Tu esi bijis mans palīgs, un Tavu spārnu ēnā es līksmojos. Mana dvēsele Tev pieķeras, Tava labā roka mani tur. (Ps.63:8-9)

Ir tāda ēna, kur var atrast drošību, spēku un mieru...