Savs laiks piedzimt, savs laiks mirt, savs laiks dēstīt, un savs laiks dēstīto atkal izraut; [...] savs laiks ko noplēst, un savs laiks ko uzcelt. Savs laiks raudāt, un savs laiks smieties; [...] Savs laiks akmeņus mest, un savs laiks tos salasīt; savs laiks apkampties, un savs laiks, kad šķirties. (Sal.mac.3:2-5) 

Pateicos, ka bijāt kopā ar mani. Ir pienācis laiks doties tālāk :)

Redzi, Es tavā priekšā esmu devis atvērtas durvis, ko neviens nevar aizslēgt... (Atkl.3:8) 

Dievs rūpējas, lai katram kristietim būtu atvērtas iespēju durvis. Ja kādas durvis veras ciet, tas ir tikai tāpēc, ka kādas citas atveras.

Tāpēc mēs arvien turam drošu prātu un zinām [...] mēs dzīvojam ticībā, ne skatīšanā (2.Kor.5:6-7) 

Atceries kas tu esi. Tu esat Visvarenā Dieva bērns. Dzīvo ar šo patiesību.

Bet visas žēlastības Dievs, kas jūs Kristū ir aicinājis Savā mūžīgajā godībā, Tas jūs pēc īsām ciešanām pats sagatavos, stiprinās, spēcinās, darīs pastāvīgus. (1.Pēt.5:10) 

Tavs potenciāls ir Dieva visu iespēju summa tavā dzīvē.

Arī jums tagad ir skumjas. Bet Es jūs atkal redzēšu; tad jūsu sirds priecāsies, un neviens šo prieku jums neatņems. (Jāņa 16:22) 

Dievs nekad nav teicis, ka ceļojums būs viegls, taču Viņš teica, ka mērķis ir tā vērts.

Es gaidu uz To Kungu, mana dvēsele gaida, es paļaujos uz Viņa vārdu. (Ps.130:5) 

Ja Dievs ir tavs partneris, plāno savus plānus patiesi LIELUS!

Šī ir tā diena, ko Tas Kungs devis: priecāsimies un līksmosimies šinī dienā! (Ps.118:24) 

Dievs ir visvairāk pagodināts tad, kad mēs pilnīgi uzticamies Viņam.

Tiešām, Dievs ir mana pestīšana, es esmu paļāvības pilns un nebīstos, jo Dievs Tas Kungs ir mans stiprums un mana slavas dziesma; Viņš bija priekš manis pestīšana! (Jes.12:2) 

Cīnies pret bailēm ar paļāvību un, tā kā Dievs dod spēku pēc pieprasījuma, prieks ir tepat aiz stūra.

Izbaiļu brīžos es paļaujos uz Tevi! Uz Dievu, kura vārdu es slavēju, uz Dievu es paļaujos un nebīstos nenieka, jo ko gan cilvēki man var darīt? (Ps.56:4) 

Kad visi tavi draugi tevi ir pievīluši, kad nevienam nevar uzticēties – ir Viens, kurš nekad nenodos tavu draudzību.

...kas paļaujas uz To Kungu, tie dabū jaunu spēku, tā ka viņiem aug jaunas spārnu vēdas kā ērgļiem, ka viņi skrien un nepiekūst, ka viņi iet un nenogurst. (Jes.40:31) 

Mēs varam nogurt, sajusties apnikuši; mēs varam paklupt un krist... tomēr, ja uzticēsimies Dieva spēkam, tas ļaus atkal 'pacelties spērnos'

Tas Kungs, tavs Dievs, tevi svētīs visā tavā darbā un visās lietās, kur tu savu roku pieliksi... (5.Moz.15:10)

Staigā Dieva ieteiktos ceļos, uzticies Viņa svētībām – un piedzīvo kā tas darbojas!

Visu savu zūdīšanos metiet uz Viņu, jo Viņš gādā par jums. (1.Pēt.5:7) 

Katram nākas piedzīvot nemiera pilnus brīžus... pat vājuma brīžus. Atceries! Dievs ir gatavs Tevi iznest tam visam cauri.

Jo vēl mazs brīdis, un Tas, kam jānāk, nāks un nekavēsies. Bet Mans taisnais no ticības dzīvos... (Ebr.10:37-38) 

Pasaule nav kā aisbergs, bet ir kā kuģis - Kāds visu kontrolē.

Neatmetiet tāpēc savu cerības drosmi, tai ir liela alga! Jo jums vajag pacietības, lai, Dieva prātu darījuši, iemantotu apsolījumu. (Ebr.10:35-36) 

Nav taču pamata krist mazdūšībā. Uzvara ir rokas stiepiena attālumā. Pieķeries tam...

Redzi, abu Savu roku plaukstās Es tevi esmu iezīmējis... (Jes.49:16) 

Nav iespējams, ka Dievs kādu dienu Tevi aizmirstu. Tu esi 'iegravēts' Viņa rokās... Uzticies tam!

Es nodošu tev tumsā paglabātās mantas un paslēptos dārgumus, lai tu atzīsti, ka Es esmu Tas Kungs, Israēla Dievs, kas tevi saucis tavā vārdā. (Jes.45:3) 

Pat dzīves tumšākajos brīžos - ir atziņas, kuras mums ir jāiemācās... un dārgumi, kuri jāatrod.

Vai var māte aizmirst savu zīdaini un neapžēloties par savu miesīgu bērnu? Un, ja pat māte to aizmirstu, Es tevi neaizmirsīšu. (Jes.49:15) 

Dieva mīlestība un līdzjūtība pret Tevi ir dedzīgākas jūtas salīdzinot ar to, ko izjūt māte raugoties uz savu bērnu.

Jo Dievs nav netaisns, ka aizmirstu jūsu darbu un mīlestību, ko esat parādījuši Viņa Vārdā ar to, ka esat kalpojuši svētajiem un vēl kalpojat. (Ebr.6:10)

Dievs nav neko nevienam parādā! Patiesībā, Viņš piedāvā izlīgumu...

... esi stiprs un drošs, nebīsties un nebaiļojies! Jo Tas Kungs, tavs Dievs, ir visur ar tevi, kurp vien tu iesi. (Joz.1:9) 

Ja Tu lūgsi pēc viņa klātbūtnes, Dievs ir gatavs būt par Tavu kompanjonu, lai arī kurp Tu iesi... vienmēr.

Tu esi mans patvērums, Tu mani sargāsi briesmās, Tu liksi atskanēt ap mani pestīšanas gavilēm. (Ps.32:7)

Dievs ir vienmēr gatavs mūs aizsargāt pret jebko...

Es jums griezīšu par labu visus tos gadus, kuros jūsu ražu postīja siseņi... (Joēla 2:25) 

Laika ritējums ir kaut kas tāds, ko mēs cilvēki nevaram ietekmēt. Tomēr Dievs (kurš taču kontrolē visu) vienmēr atrod kādu iespēju, ja mēs griežamies pie Viņa.

... satveriet ticības vairogu, ar ko jūs varēsit dzēst visas ļaunā ugunīgās bultas. (Efez.6:16) 

Vissvarīgākais - Tev ir vajadzīgs vairogs! Šis vairogs ir necauršaujams, jo ir izgatavots debesīs.

Jo, kad jūs cilvēkiem viņu noziegumus piedosit, tad jums jūsu Debesu Tēvs arīdzan piedos. (Mat.6:14) 

Ir tilts uz Dieva Valstību, kas katram no mums ir jāšķērso. Šo tiltu sauc par piedošanu. Piedošana tiek saņemta no Dieva... un ir jānodod tālāk citiem!

Un Dieva miers, kas ir augstāks par visu saprašanu, pasargās jūsu sirdis un jūsu domas Kristū Jēzū. (Filip.4:7) 

Pat dzīves vētrās Tu vari stāvēt Patiesības Saules staru apstarots.

Un redzi, Es esmu pie jums ik dienas līdz pasaules galam. (Mat.28:20) 

Mūsu mūžīgā Drauga vienmēr-klātesamības sabiedrība! Kas var būt labāks par to?

... Dievam nekas nav neiespējams. (Lūk.1:37) 

Kopā ar Dievu nav tāda jēdziena kā 'neiespējamā misija.' Kad Viņš Tev uztic kādu uzdevumu, Viņš jau ir parūpējies, lai Tev tas izdotos.

Kam stipra ticība, tam Tu dod mieru, tiešām mieru, jo viņš paļaujas uz Tevi! Paļaujieties uz To Kungu vienumēr, jo Dievs Tas Kungs jums ir mūžīga klints! (Jes.26:3-4) 

Dievs vēlas, lai mēs būtu laimīgi. To mums nekad nevajadzētu aizmirst...

Viņš bija ievainots mūsu pārkāpumu dēļ un mūsu grēku dēļ satriekts. Mūsu sods bija uzlikts viņam mums par atpestīšanu, ar viņa brūcēm mēs esam dziedināti. (Jes.53:5) 

Ir maz cilvēku, kuri patiesi aizdomājas kādas ciešanas grēks izraisīja Dievam. Mūsu pasaule ir kā milzīga skatuve tādam postam, ko mūsu prāts nespēj līdz galam aptvert. Šāda nasta mums būtu pārāk nepanesama. Bet Dievs to visu redz un jūt...

Pēc tam es redzēju, un raugi: liels pulks, ko saskaitīt neviens nevarēja, no visām tautām, no ciltīm, tautībām un valodām stāvēja goda krēsla priekšā un Jēra priekšā ... un sauca skaņā balsī: "Pestīšana pieder mūsu Dievam, kas sēd goda krēslā, un Jēram." (Atkl.7:9-10) 

Vai ir iespējama pilnīga uzvara? Jā!

Un mēs zinām, ka tiem, kas mīl Dievu, visas lietas nāk par labu, tāpēc ka tie pēc Viņa mūžīgā nodoma ir aicināti. (Rom.8:28) 

Mums ir tāds Tēvs, kurš ir Valdnieks pār visu. Un tāpēc, pat ļaunums, pirms var nokļūt līdz mums, iet caur Viņa 'mīlestības un gudrības sietu' un tad patiesībā darbojas mums par labu...