...kas paļaujas uz To Kungu, tie dabū jaunu spēku, tā ka viņiem aug jaunas spārnu vēdas kā ērgļiem, ka viņi skrien un nepiekūst, ka viņi iet un nenogurst. (Jes.40:31) 

Mēs varam nogurt, sajusties apnikuši; mēs varam paklupt un krist... tomēr, ja uzticēsimies Dieva spēkam, tas ļaus atkal 'pacelties spērnos'

Tas Kungs, tavs Dievs, tevi svētīs visā tavā darbā un visās lietās, kur tu savu roku pieliksi... (5.Moz.15:10)

Staigā Dieva ieteiktos ceļos, uzticies Viņa svētībām – un piedzīvo kā tas darbojas!

Visu savu zūdīšanos metiet uz Viņu, jo Viņš gādā par jums. (1.Pēt.5:7) 

Katram nākas piedzīvot nemiera pilnus brīžus... pat vājuma brīžus. Atceries! Dievs ir gatavs Tevi iznest tam visam cauri.

Jo vēl mazs brīdis, un Tas, kam jānāk, nāks un nekavēsies. Bet Mans taisnais no ticības dzīvos... (Ebr.10:37-38) 

Pasaule nav kā aisbergs, bet ir kā kuģis - Kāds visu kontrolē.

Neatmetiet tāpēc savu cerības drosmi, tai ir liela alga! Jo jums vajag pacietības, lai, Dieva prātu darījuši, iemantotu apsolījumu. (Ebr.10:35-36) 

Nav taču pamata krist mazdūšībā. Uzvara ir rokas stiepiena attālumā. Pieķeries tam...

Redzi, abu Savu roku plaukstās Es tevi esmu iezīmējis... (Jes.49:16) 

Nav iespējams, ka Dievs kādu dienu Tevi aizmirstu. Tu esi 'iegravēts' Viņa rokās... Uzticies tam!

Es nodošu tev tumsā paglabātās mantas un paslēptos dārgumus, lai tu atzīsti, ka Es esmu Tas Kungs, Israēla Dievs, kas tevi saucis tavā vārdā. (Jes.45:3) 

Pat dzīves tumšākajos brīžos - ir atziņas, kuras mums ir jāiemācās... un dārgumi, kuri jāatrod.

Vai var māte aizmirst savu zīdaini un neapžēloties par savu miesīgu bērnu? Un, ja pat māte to aizmirstu, Es tevi neaizmirsīšu. (Jes.49:15) 

Dieva mīlestība un līdzjūtība pret Tevi ir dedzīgākas jūtas salīdzinot ar to, ko izjūt māte raugoties uz savu bērnu.

Jo Dievs nav netaisns, ka aizmirstu jūsu darbu un mīlestību, ko esat parādījuši Viņa Vārdā ar to, ka esat kalpojuši svētajiem un vēl kalpojat. (Ebr.6:10)

Dievs nav neko nevienam parādā! Patiesībā, Viņš piedāvā izlīgumu...