Nāciet šurp pie Manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, Es jūs gribu atvieglināt. Ņemiet uz sevi Manu jūgu, mācaities no Manis, jo Es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs; tad jūs atradīsit atvieglojumu savām dvēselēm. (Mat.11:28-29) 

Mēs varam Dievam tuvoties kā bērni, jo Viņš mums saka, ka ir mūsu Tēvs. Mēs varam savas nastas uzticēt Viņam, jo Viņš mums saka, ka ir mūsu Draugs.

Jo Tas Kungs ir laipnīgs, Viņa žēlastība paliek mūžīgi, un Viņa patiesība pastāv uz radu radiem. (Ps.100:5)

Tavai dzīvei ir jāstāv uz droša pamata, un nevis uz plūstošām smiltīm. Šis pamats ir pilnīga un absolūta paļaušanās uz Dievu.

Atzīstiet, ka Tas Kungs ir Dievs, Viņš mūs ir darījis - un ne mēs paši - par Savu tautu un par Savas ganības avīm. (Ps.100:3) 

Ņemot vērā kādam Dievam mēs piederam - mēs varam būt droši un pārliecināti, neskatoties uz grūtībām, kuras piedzīvojam.

Cilvēka Dēls ir nācis meklēt un glābt pazudušo... (Lūk.19:10)

Ja reizēm šķiet, ka esi nemīlēts un pazudis, tad tomēr pārāk neuztraucies - Viņš nāca tieši pazudušo dēļ...

Tādēļ arī Viņš var uz visiem laikiem izglābt tos, kas caur Viņu nāk pie Dieva, vienmēr dzīvs būdams, lai tos aizstāvētu. (Ebr.7:25) 

Jebkurš, jebkādā vietā un jebkurā laikā var nākt pie Jēzus... un vienmēr tiks pieņemts.

Es griezīšu par labu viņu atkrišanu, Es viņus labprāt mīlēšu, jo Manas dusmas pret viņiem izzudīs. (Hoz.14:5) 

Katram pazudušajam dēlam vai meitai ir ceļš atpakaļ uz mājām... lai arī cik ļoti paklīduši viņuprāt viņi ir.

...pazemīgie priecāsies Tā Kunga priekšā, un nabagie un niecīgie cilvēku starpā gavilēs par Israēla Svēto. (Jes.29:19) 

Augstprātīgais ir neciešams un viņa sasniegumi (ja tādi ir) būs īslaicīgi. Tikai pazemīgie piedzīvos īstu un patiesu apmierinājumu.

Es esmu augšāmcelšanās un dzīvība; kas Man tic, dzīvos, arī ja tas mirs, un ikviens, kas dzīvo un tic Man, nemirs nemūžam! (Jāņa 11:25-26) 

Brīžos, kad jāpiedzīvo nāves draudi, svarīgi ir atcerēties, ka Jēzus ne tikai ir augšāmcēlies, bet Viņš IR augšāmcelšanās un dzīvība. Viņš ir personiska garantija, ka tie, kas mirst uzticoties Viņam, patiesībā dzīvos mūžīgi.

Tad nu nepiekusīsim, labu darīdami, jo savā laikā mēs pļausim, ja nepagursim. (Galat.6:9) 

Īsts kristietis nepiedzīvo līdzjūtības izsīkumu. Viņš nekad neaizmirst, ka tad, kad kalpošanas nasta šķiet par smagu, ir sagaidāms kāds brīnišķīgs pavērsiens.