Tādēļ arī Viņš var uz visiem laikiem izglābt tos, kas caur Viņu nāk pie Dieva, vienmēr dzīvs būdams, lai tos aizstāvētu. (Ebr.7:25) 

Jebkurš, jebkādā vietā un jebkurā laikā var nākt pie Jēzus... un vienmēr tiks pieņemts.

Es griezīšu par labu viņu atkrišanu, Es viņus labprāt mīlēšu, jo Manas dusmas pret viņiem izzudīs. (Hoz.14:5) 

Katram pazudušajam dēlam vai meitai ir ceļš atpakaļ uz mājām... lai arī cik ļoti paklīduši viņuprāt viņi ir.

...pazemīgie priecāsies Tā Kunga priekšā, un nabagie un niecīgie cilvēku starpā gavilēs par Israēla Svēto. (Jes.29:19) 

Augstprātīgais ir neciešams un viņa sasniegumi (ja tādi ir) būs īslaicīgi. Tikai pazemīgie piedzīvos īstu un patiesu apmierinājumu.

Es esmu augšāmcelšanās un dzīvība; kas Man tic, dzīvos, arī ja tas mirs, un ikviens, kas dzīvo un tic Man, nemirs nemūžam! (Jāņa 11:25-26) 

Brīžos, kad jāpiedzīvo nāves draudi, svarīgi ir atcerēties, ka Jēzus ne tikai ir augšāmcēlies, bet Viņš IR augšāmcelšanās un dzīvība. Viņš ir personiska garantija, ka tie, kas mirst uzticoties Viņam, patiesībā dzīvos mūžīgi.

Tad nu nepiekusīsim, labu darīdami, jo savā laikā mēs pļausim, ja nepagursim. (Galat.6:9) 

Īsts kristietis nepiedzīvo līdzjūtības izsīkumu. Viņš nekad neaizmirst, ka tad, kad kalpošanas nasta šķiet par smagu, ir sagaidāms kāds brīnišķīgs pavērsiens.

Un tas bija ap sesto stundu. Tad tapa tumšs pār visu zemi līdz devītai stundai... Un Jēzus sauca skaņā balsī: "Tēvs, Es nododu Savu garu Tavās rokās." (Lūk.23:44-46) 

Mēs varam uzticēt Dievam arī savu pēdējo elpas vilcienu tāpat, kā mēs Viņam uzticam katru savas dzīves pārdzīvojumu un problēmas visas dzīves garumā.

...Tas Kungs ir tuvu. [tāpēc] Nezūdaities nemaz... (Filip.4:4-5) 

Neuztraucies! Grūti izpildāms padoms. Vai tad mums nav par ko uztraukties? Rēķini un parādi pāri galvai. Ģimenē nesaskaņas. tik daudz sāpes un izmisuma visapkārt.

Kāds varētu būt pamats neuztraukties?

Bet, kam ir darbi, tam alga netiek piešķirta pēc žēlastības, bet pēc nopelna. Kam darbu nav, bet, kas tic Tam, kas bezdievīgo taisno, tam viņa ticība tiek pielīdzināta par taisnību. (Rom.4:4-5) 

Pārliecība ir patiesība, kuru Tu saproti ar prātu. Ticība ir tas, kas nāk no sirds...

Tad nu Kristu Jēzu pieņēmuši, dzīvojiet Viņā... [jo] Viņā arī jūs esat kļuvuši pilnīgi (Kol.2:6,10)... [un] kas ir Kristū Jēzū, [tiem] vairs nav nekādas pazudināšanas (Rom.8:1). 

Prieks joprojām ir viena no lielākajām kristiešu vajadzībām. Lai to piedzīvotu, mums ir 'jādzīvo Viņā'. 'Būt Viņā' nozīmē būt pārliecinātam par Viņa dāvāto glābšanu.