Patiesi, patiesi Es jums saku: kas Manus vārdus dzird un tic Tam, kas Mani sūtījis, tam ir mūžīgā dzīvība, un tas nenāk tiesā, bet no nāves ir iegājis dzīvībā. (Jāņa 5:24) 

Patiess prieks un miers nevar pastāvēt atrauti no Dieva. Līdzīgi kā glābšana, tās ir Viņa labvēlības dāvanas.

Bet cerības devējs Dievs lai piepilda jūs ar visu prieku un mieru ticībā, lai jūs kļūtu bagāti cerībā Svētā Gara spēkā. (Rom.15:13) 

Patiesākā kristieša pazīme nav ticībai vai mīlestība, bet gan prieks.

Manas avis dzird Manu balsi, Es tās pazīstu, un viņas Man seko. Un Es tām dodu mūžīgo dzīvību, un viņas nemūžam neies bojā, un neviens tās neizraus no Manas rokas. Mans Tēvs, kas Man tās devis, ir lielāks par visiem, un neviens neko nevar izraut no Tēva rokas. (Jāņa 10:27-29) 

Tas ir prieka noslēpums: Tu vairs netiecies tikai pēc sava labuma un savas glābšanas. Tā vietā Tu sāc saprast Dieva plānu – Tu pieņem Viņa dāvāto glābšanu kā Viņa labvēlības dāvanu.

Es jums saku, tāpat būs lielāks prieks debesīs par vienu grēcinieku, kas atgriežas, nekā par deviņdesmit deviņiem taisniem, kam atgriešanās nav vajadzīga. (Lūk.15:7) 

Prieks ir debesu valstības pamatbūtība... un tikai tas, kas patiesi atbrīvo.

Tā Kunga atsvabinātie pa to atgriezīsies mājās un ar gavilēm pārnāks Ciānā; mūžīgs prieks staros pār viņu galvām; prieks un līksmība pildīs viņu sirdis, skumjas un bēdas aizies tiem secen. (Jes.35:10) 

Patiesībā Tu nevari izvēlēties priecāties, bet Tu vari izvēlēties savas izpriecas. Savukārt tad, kad Tu būsi piedzīvojis īstu prieku, Tu to nevēlēsies atdot ne par kādu naudu.

Dieva Tā Kunga Gars ir pār mani, jo Tas Kungs mani svaidījis sludināt nelaimīgajiem prieka vēsti... tiem, kas skumst Ciānas dēļ, dāvāt galvas rotu pelnu vietā, prieka eļļu sēru drēbju vietā, svētku drānas noskumuša gara vietā... (Jes.61:1-3) 

Patiesas laimes noslēpums ir spēja atrast prieku citu priekā.

Jo Dieva valstība nav ēšana un dzeršana, bet taisnība, miers un prieks Svētajā Garā. (Rom.14:17) 

Īsts prieks ir vistiešākā zīme par Dieva klātbūtni.

Taisnā lūpas gana daudzus, bet nejēgas nomirs aiz savas neprātības. (Sal.pam.10:21) 

Cik žēl, ka visi tie cilvēki, kuri zin kā vislabāk pārvaldīt valsti, ir tik aizņemti strādājot par taksometru vadītajiem vai frizieriem...

Dažam cilvēkam kāds ceļš iesākumā visai patīk, bet beigu beigās tas viņu tomēr noved nāvē. (Sal.pam.16:25) 

Ko tad, ja esi sasniedzis kāpņu augšējo spraisli... un tikai tad pamani, ka trepes bija pieslietas pie nepareizās sienas?