Un tas bija ap sesto stundu. Tad tapa tumšs pār visu zemi līdz devītai stundai... Un Jēzus sauca skaņā balsī: "Tēvs, Es nododu Savu garu Tavās rokās." (Lūk.23:44-46) 

Mēs varam uzticēt Dievam arī savu pēdējo elpas vilcienu tāpat, kā mēs Viņam uzticam katru savas dzīves pārdzīvojumu un problēmas visas dzīves garumā.

...Tas Kungs ir tuvu. [tāpēc] Nezūdaities nemaz... (Filip.4:4-5) 

Neuztraucies! Grūti izpildāms padoms. Vai tad mums nav par ko uztraukties? Rēķini un parādi pāri galvai. Ģimenē nesaskaņas. tik daudz sāpes un izmisuma visapkārt.

Kāds varētu būt pamats neuztraukties?

Bet, kam ir darbi, tam alga netiek piešķirta pēc žēlastības, bet pēc nopelna. Kam darbu nav, bet, kas tic Tam, kas bezdievīgo taisno, tam viņa ticība tiek pielīdzināta par taisnību. (Rom.4:4-5) 

Pārliecība ir patiesība, kuru Tu saproti ar prātu. Ticība ir tas, kas nāk no sirds...

Tad nu Kristu Jēzu pieņēmuši, dzīvojiet Viņā... [jo] Viņā arī jūs esat kļuvuši pilnīgi (Kol.2:6,10)... [un] kas ir Kristū Jēzū, [tiem] vairs nav nekādas pazudināšanas (Rom.8:1). 

Prieks joprojām ir viena no lielākajām kristiešu vajadzībām. Lai to piedzīvotu, mums ir 'jādzīvo Viņā'. 'Būt Viņā' nozīmē būt pārliecinātam par Viņa dāvāto glābšanu.

Patiesi, patiesi Es jums saku: kas Manus vārdus dzird un tic Tam, kas Mani sūtījis, tam ir mūžīgā dzīvība, un tas nenāk tiesā, bet no nāves ir iegājis dzīvībā. (Jāņa 5:24) 

Patiess prieks un miers nevar pastāvēt atrauti no Dieva. Līdzīgi kā glābšana, tās ir Viņa labvēlības dāvanas.

Bet cerības devējs Dievs lai piepilda jūs ar visu prieku un mieru ticībā, lai jūs kļūtu bagāti cerībā Svētā Gara spēkā. (Rom.15:13) 

Patiesākā kristieša pazīme nav ticībai vai mīlestība, bet gan prieks.

Manas avis dzird Manu balsi, Es tās pazīstu, un viņas Man seko. Un Es tām dodu mūžīgo dzīvību, un viņas nemūžam neies bojā, un neviens tās neizraus no Manas rokas. Mans Tēvs, kas Man tās devis, ir lielāks par visiem, un neviens neko nevar izraut no Tēva rokas. (Jāņa 10:27-29) 

Tas ir prieka noslēpums: Tu vairs netiecies tikai pēc sava labuma un savas glābšanas. Tā vietā Tu sāc saprast Dieva plānu – Tu pieņem Viņa dāvāto glābšanu kā Viņa labvēlības dāvanu.

Es jums saku, tāpat būs lielāks prieks debesīs par vienu grēcinieku, kas atgriežas, nekā par deviņdesmit deviņiem taisniem, kam atgriešanās nav vajadzīga. (Lūk.15:7) 

Prieks ir debesu valstības pamatbūtība... un tikai tas, kas patiesi atbrīvo.

Tā Kunga atsvabinātie pa to atgriezīsies mājās un ar gavilēm pārnāks Ciānā; mūžīgs prieks staros pār viņu galvām; prieks un līksmība pildīs viņu sirdis, skumjas un bēdas aizies tiem secen. (Jes.35:10) 

Patiesībā Tu nevari izvēlēties priecāties, bet Tu vari izvēlēties savas izpriecas. Savukārt tad, kad Tu būsi piedzīvojis īstu prieku, Tu to nevēlēsies atdot ne par kādu naudu.