Nāciet šurp pie Manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, Es jūs gribu atvieglināt. Ņemiet uz sevi Manu jūgu, mācaities no Manis, jo Es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs; tad jūs atradīsit atvieglojumu savām dvēselēm. (Mat.11:28-29) 

Mēs varam Dievam tuvoties kā bērni, jo Viņš mums saka, ka ir mūsu Tēvs. Mēs varam savas nastas uzticēt Viņam, jo Viņš mums saka, ka ir mūsu Draugs.

Jo Tas Kungs ir laipnīgs, Viņa žēlastība paliek mūžīgi, un Viņa patiesība pastāv uz radu radiem. (Ps.100:5)

Tavai dzīvei ir jāstāv uz droša pamata, un nevis uz plūstošām smiltīm. Šis pamats ir pilnīga un absolūta paļaušanās uz Dievu.

Atzīstiet, ka Tas Kungs ir Dievs, Viņš mūs ir darījis - un ne mēs paši - par Savu tautu un par Savas ganības avīm. (Ps.100:3) 

Ņemot vērā kādam Dievam mēs piederam - mēs varam būt droši un pārliecināti, neskatoties uz grūtībām, kuras piedzīvojam.

Cilvēka Dēls ir nācis meklēt un glābt pazudušo... (Lūk.19:10)

Ja reizēm šķiet, ka esi nemīlēts un pazudis, tad tomēr pārāk neuztraucies - Viņš nāca tieši pazudušo dēļ...

Tādēļ arī Viņš var uz visiem laikiem izglābt tos, kas caur Viņu nāk pie Dieva, vienmēr dzīvs būdams, lai tos aizstāvētu. (Ebr.7:25) 

Jebkurš, jebkādā vietā un jebkurā laikā var nākt pie Jēzus... un vienmēr tiks pieņemts.

Es griezīšu par labu viņu atkrišanu, Es viņus labprāt mīlēšu, jo Manas dusmas pret viņiem izzudīs. (Hoz.14:5) 

Katram pazudušajam dēlam vai meitai ir ceļš atpakaļ uz mājām... lai arī cik ļoti paklīduši viņuprāt viņi ir.

...pazemīgie priecāsies Tā Kunga priekšā, un nabagie un niecīgie cilvēku starpā gavilēs par Israēla Svēto. (Jes.29:19) 

Augstprātīgais ir neciešams un viņa sasniegumi (ja tādi ir) būs īslaicīgi. Tikai pazemīgie piedzīvos īstu un patiesu apmierinājumu.

Es esmu augšāmcelšanās un dzīvība; kas Man tic, dzīvos, arī ja tas mirs, un ikviens, kas dzīvo un tic Man, nemirs nemūžam! (Jāņa 11:25-26) 

Brīžos, kad jāpiedzīvo nāves draudi, svarīgi ir atcerēties, ka Jēzus ne tikai ir augšāmcēlies, bet Viņš IR augšāmcelšanās un dzīvība. Viņš ir personiska garantija, ka tie, kas mirst uzticoties Viņam, patiesībā dzīvos mūžīgi.

Tad nu nepiekusīsim, labu darīdami, jo savā laikā mēs pļausim, ja nepagursim. (Galat.6:9) 

Īsts kristietis nepiedzīvo līdzjūtības izsīkumu. Viņš nekad neaizmirst, ka tad, kad kalpošanas nasta šķiet par smagu, ir sagaidāms kāds brīnišķīgs pavērsiens.

Un tas bija ap sesto stundu. Tad tapa tumšs pār visu zemi līdz devītai stundai... Un Jēzus sauca skaņā balsī: "Tēvs, Es nododu Savu garu Tavās rokās." (Lūk.23:44-46) 

Mēs varam uzticēt Dievam arī savu pēdējo elpas vilcienu tāpat, kā mēs Viņam uzticam katru savas dzīves pārdzīvojumu un problēmas visas dzīves garumā.

...Tas Kungs ir tuvu. [tāpēc] Nezūdaities nemaz... (Filip.4:4-5) 

Neuztraucies! Grūti izpildāms padoms. Vai tad mums nav par ko uztraukties? Rēķini un parādi pāri galvai. Ģimenē nesaskaņas. tik daudz sāpes un izmisuma visapkārt.

Kāds varētu būt pamats neuztraukties?

Bet, kam ir darbi, tam alga netiek piešķirta pēc žēlastības, bet pēc nopelna. Kam darbu nav, bet, kas tic Tam, kas bezdievīgo taisno, tam viņa ticība tiek pielīdzināta par taisnību. (Rom.4:4-5) 

Pārliecība ir patiesība, kuru Tu saproti ar prātu. Ticība ir tas, kas nāk no sirds...

Tad nu Kristu Jēzu pieņēmuši, dzīvojiet Viņā... [jo] Viņā arī jūs esat kļuvuši pilnīgi (Kol.2:6,10)... [un] kas ir Kristū Jēzū, [tiem] vairs nav nekādas pazudināšanas (Rom.8:1). 

Prieks joprojām ir viena no lielākajām kristiešu vajadzībām. Lai to piedzīvotu, mums ir 'jādzīvo Viņā'. 'Būt Viņā' nozīmē būt pārliecinātam par Viņa dāvāto glābšanu.

Patiesi, patiesi Es jums saku: kas Manus vārdus dzird un tic Tam, kas Mani sūtījis, tam ir mūžīgā dzīvība, un tas nenāk tiesā, bet no nāves ir iegājis dzīvībā. (Jāņa 5:24) 

Patiess prieks un miers nevar pastāvēt atrauti no Dieva. Līdzīgi kā glābšana, tās ir Viņa labvēlības dāvanas.

Bet cerības devējs Dievs lai piepilda jūs ar visu prieku un mieru ticībā, lai jūs kļūtu bagāti cerībā Svētā Gara spēkā. (Rom.15:13) 

Patiesākā kristieša pazīme nav ticībai vai mīlestība, bet gan prieks.

Manas avis dzird Manu balsi, Es tās pazīstu, un viņas Man seko. Un Es tām dodu mūžīgo dzīvību, un viņas nemūžam neies bojā, un neviens tās neizraus no Manas rokas. Mans Tēvs, kas Man tās devis, ir lielāks par visiem, un neviens neko nevar izraut no Tēva rokas. (Jāņa 10:27-29) 

Tas ir prieka noslēpums: Tu vairs netiecies tikai pēc sava labuma un savas glābšanas. Tā vietā Tu sāc saprast Dieva plānu – Tu pieņem Viņa dāvāto glābšanu kā Viņa labvēlības dāvanu.

Es jums saku, tāpat būs lielāks prieks debesīs par vienu grēcinieku, kas atgriežas, nekā par deviņdesmit deviņiem taisniem, kam atgriešanās nav vajadzīga. (Lūk.15:7) 

Prieks ir debesu valstības pamatbūtība... un tikai tas, kas patiesi atbrīvo.

Tā Kunga atsvabinātie pa to atgriezīsies mājās un ar gavilēm pārnāks Ciānā; mūžīgs prieks staros pār viņu galvām; prieks un līksmība pildīs viņu sirdis, skumjas un bēdas aizies tiem secen. (Jes.35:10) 

Patiesībā Tu nevari izvēlēties priecāties, bet Tu vari izvēlēties savas izpriecas. Savukārt tad, kad Tu būsi piedzīvojis īstu prieku, Tu to nevēlēsies atdot ne par kādu naudu.

Dieva Tā Kunga Gars ir pār mani, jo Tas Kungs mani svaidījis sludināt nelaimīgajiem prieka vēsti... tiem, kas skumst Ciānas dēļ, dāvāt galvas rotu pelnu vietā, prieka eļļu sēru drēbju vietā, svētku drānas noskumuša gara vietā... (Jes.61:1-3) 

Patiesas laimes noslēpums ir spēja atrast prieku citu priekā.

Jo Dieva valstība nav ēšana un dzeršana, bet taisnība, miers un prieks Svētajā Garā. (Rom.14:17) 

Īsts prieks ir vistiešākā zīme par Dieva klātbūtni.

Taisnā lūpas gana daudzus, bet nejēgas nomirs aiz savas neprātības. (Sal.pam.10:21) 

Cik žēl, ka visi tie cilvēki, kuri zin kā vislabāk pārvaldīt valsti, ir tik aizņemti strādājot par taksometru vadītajiem vai frizieriem...

Dažam cilvēkam kāds ceļš iesākumā visai patīk, bet beigu beigās tas viņu tomēr noved nāvē. (Sal.pam.16:25) 

Ko tad, ja esi sasniedzis kāpņu augšējo spraisli... un tikai tad pamani, ka trepes bija pieslietas pie nepareizās sienas?

Vakaram kā viešņas nāk līdzi asaras, bet jaunais rīts ir atkal pilns gaviļu. (Ps.30:6) 

Ir brīži, kad vienīgais, ko var darīt, ir paciest. Kamēr to darām, svarīgi ir savas domas, cik vien tas ir iespējams, novirzīt uz pārdomām kā palīdzēt citiem. Tas var nedot tūlītēju mieru, bet tuvinās mūs tam.

Līksma sirds dara līksmu arī vaigu, bet, ja sirds noskumusi, tad zūd arī drosme. (Sal.pam.15:13) 

Tie, kuri ienes gaišumu citu dzīvēs, nevar to nepiedzīvot paši.

Ak, Kungs, Tu esi mans Dievs, es Tevi cildināšu, es teikšu Tavu Vārdu, jo Tu dari brīnumus! Tavi lēmumi kopš seniem laikiem ir patiesi un uzticības cienīgi... Jo Tu biji patvērums cietējam un atbalsts nabagam viņa bēdās, pajumte negaisā, pavēnis saules tveicē. (Jes.25:1,4)

Kad esi vētru sasists un Tavas dzīves kuģis sāk grimt... kapteiņa nomaiņa var palīdzēt!

Un Viņš ir sacījis: "Tev pietiek ar Manu žēlastību; jo Mans spēks nespēkā varens parādās." Tad nu daudz labāk lielīšos ar savu nespēku, lai Kristus spēks nāktu pār mani. (2.Kor.12:9)

Tad, kad Tev šķiet, ka esi vājš un bezpalīdzīgs, Dievam ir visvieglāk Tevi padarīt spēcīgu.

Esiet priecīgi vienumēr, lūdziet bez mitēšanās Dievu. Par visu esiet pateicīgi! Jo tāda ir Dieva griba Kristū Jēzū attiecībā uz jums. (1.Tes.5:16-18)

Mēs, cilvēki, esam 3D: gars, dvēsele un miesa. Miesa nevar dzīvot bez elpošanas… pārējais nevar bez lūgšanas.

Viņš zaimots neatbildēja ar zaimiem, ciezdams nedraudēja, bet atstāja visu Tam, kas spriež taisnu tiesu. (1.Pēt.2:23)

Gadījumos kad Tevi apvaino un pazemo, Jēzus pieeja ir vislabākā: rīkoties nevis reaģēt.

Bet ap devīto stundu Jēzus sauca stiprā balsī: ... "Mans Dievs, Mans Dievs, kāpēc Tu esi Mani atstājis?" (Mat.27:46) 

Tāpēc, ka Jēzus pārcieta vislielākās tumsas brīdi, tagad katram 'bezcerības tunelim' ir izeja un katrai 'bēdīgai Piektdienai' var sekot augšāmcelšanās 'trešajā dienā'...

...ar visām lūgšanām un lūgumiem lūdziet Dievu Garā ik brīdi; tai pašā nolūkā esiet nomodā un pastāviet savās aizlūgšanās par visiem svētajiem... (Efez.6:18)

Lūgšana nav nekas maģisks. Tev nav jāzina kādus atslēgvārdus, kas varētu nostrādāt. Lūgšana ir nesamākslota “sirds izkratīšana” Ieinteresētam Uzklausītājam.

Mēs visur topam spaidīti, bet tomēr neesam nomākti; esam bez padoma, bet tomēr neesam izmisuši. Mēs topam vajāti, tomēr neesam atstāti; esam satriekti, tomēr neesam pazuduši. (2.Kor.4:8-9)

Tu vari tikt notriekts pie zemes... tā gadās. Bet pat tad ir kāda stipra roka, kas Tevi paceļ un uzmanīgi norauš putekļus...