Mēs visur topam spaidīti, bet tomēr neesam nomākti; esam bez padoma, bet tomēr neesam izmisuši. Mēs topam vajāti, tomēr neesam atstāti; esam satriekti, tomēr neesam pazuduši. (2.Kor.4:8-9)
Tu vari tikt notriekts pie zemes... tā gadās. Bet pat tad ir kāda stipra roka, kas Tevi paceļ un uzmanīgi norauš putekļus...
